Laterāna bazilikas iesvētīšanas svētki

Mēs bieži iedomājamies savu dzīvi kā arhitektūras projektu. Mēs rūpīgi izvēlamies pamatus, mēs mūrējam sienas no saviem plāniem, saviem centieniem, savām cerībām. Mēs ceram, ka šī ēka būs droša, ka tā pasargās mūs no vētrām un ka tajā valdīs miers. Mēs būvējam ar tādu pašu precizitāti un aizrautību, ar kādu Benjamīns Vo pētīja tehnoloģiju pasauli – kā zēns, kurš saprata, ka katrs sistēmas mezgls, katrs kods ir svarīgs, lai lidmašīna varētu pacelties un lidot. Viņš bija zēns, kura prāts bija kā spoža, skaidra gaisma, vienmēr vērsta uz augstumu, uz atklājumiem, uz to, kā pasaule darbojas. Viņš bija kā tas arhitekts, kurš savā sirdī nesa nevis aukstu loģiku, bet siltu, dzīvu mīlestību pret saviem vecākiem, pret savu brāli Ryan, pret visu pasauli, ko viņš tik ļoti vēlējās izpētīt.

Šodienas lasījumos mēs dzirdam par citādu celtni. Ecēhiēls redz templi, no kura izplūst ūdens – nevis parasts ūdens, bet dzīvības straume, kas atdzīvina visu, kam pieskaras. Un Pāvils mums atgādina: 'Jūs esat Dieva ēka.' Mēs neesam tikai ķieģeļi un akmeņi. Mēs esam dzīvi akmeņi, kuros mīt Svētais Gars. Jēzus šodienas evaņģēlijā, iztīrot templi, mums atgādina, ka Dieva nams nav tirgus laukums. Tas nav vieta darījumiem vai aprēķiniem. Tas ir vieta, kur mēs sastopamies ar Dzīvo Dievu.

Alan un Thao, dārgie vecāki, ir pagājuši četri mēneši kopš brīža, kad Benjamīns devās mājās pie Tēva. Es zinu, ka šis laiks ir bijis kā garš, tumšs tunelis. Ir rīti, kad klusums mājā ir tik smags, ka tas šķiet gandrīz taustāms. Un es zinu, ka tajā tukšumā, kurā jūs atrodaties, mēdz ielavīties tas indīgais, smagais akmens: 'Vai es varēju izdarīt vairāk? Vai es kaut ko palaidu garām? Vai es biju pietiekami uzmanīgs?' Ļaujiet man šodien, stāvot Kunga priekšā, ar vislielāko maigumu noņemt šo akmeni no jūsu sirdīm. Jūs neesat vainīgi. Benjamīna slimība nebija jūsu kļūda, nebija jūsu modrības trūkums. Dievs neapsūdz jūs. Dažreiz dzīvē notiek lietas, kas atrodas pilnīgi ārpus jebkādas cilvēka kontroles – tā ir vētra, pret kuras negaidītumu neviena vecāku mīlestība nevarēja būt par vairogu. Jūs esat mīlējuši Benjamīnu ar katru sava sirdspukstu. Dievs nav soģis, kas sēž un meklē jūsu kļūdas; Viņš ir Tēvs, kurš redz jūsu asaras un tur jūs savās rokās. Atbrīvojiet sevi no šīs vainas nastas. Jūs esat izdarījuši visu, ko cilvēks spēj. Jūs esat bijuši viņa pasaule, un viņš to zināja katrā savā smaidā.

Atcerieties to brīdi, kad Benjamīns, vēl būdams zēns, piedāvāja saviem vecākiem visu savu krājkasīti, lai palīdzētu onkulim Viljamam, kad tas bija slims. Viņš to nekad nesasita, viņš to neiztukšoja, tas nebija vajadzīgs, jo palīdzība jau bija ceļā, bet pats šis piedāvājums – pilnīga, nesavtīga vēlme atdot visu, kas viņam piederēja – atklāj to gaismu, kāda plūda no viņa dvēseles. Tas nebija bērnišķīgs impulss; tas bija viņa būtības atspulgs. Viņš bija zēns, kurš saprata, ka mīlestība ir darbība, nevis vārdi. Viņš bija kā tas bērns, par kuru Jēzus saka: 'Tādiem pieder Debesu valstība.'

Ryan, dārgais zēn, es zinu, cik ļoti tev pietrūkst tava brāļa. Tu esi daļa no šī stāsta. Tu esi tas, kurš nes tālāk to prieku, ko jūs kopā dalījāt. Kad tu jūties viens, atceries, ka Ben tevi redz. Viņš ir tavs sargeņģelis, kurš priecājas par katru tavu soli, par katru tavu smaidu. Viņš nav prom uz visiem laikiem; viņš ir atradis to 'namu', kurā viņš var skatīties uz Kunga mīlestību bez jebkādām aizsegām. Viņš ir tajā vietā, kur lidmašīnas lido bez dzinējiem, kur mākoņdatošana ir tikai Dieva mīlestības atspulgs. Viņš ir mājās.

Jēzus šodien saka: 'Jūs esat Dieva ēka.' Šis templis, kurā mēs esam, nav tikai sienas. Tas ir mūsu kopīgā ticība. Kad mēs esam kopā, kad mēs dalāmies savās sāpēs, mēs esam šis templis. Benjamīna dzīve, viņa 'con chim airlines', viņa sapņi, viņa mīlestība – tas viss ir daļa no Dieva lielā plāna. Tas nav izdzēsts. Tas ir iekļauts mūžībā. Tas ir kā tas dzīvais ūdens no Ecēhiēla tempļa – tas plūst tālāk, tas dziedina, tas atjauno. Tā aka Vjetnamā, kas nes viņa vārdu un dod dzīvības ūdeni izslāpušajiem, ir tikai viens piemērs tam, kā viņa mīlestība turpina plūst caur šo pasauli. Tā ir 'nesavtīga bagātība', kas nekad neizsīkst.

Jūs, kas šobrīd ciešat, kas nesat savu zaudējuma krustu, dzirdiet šo: Dievs jūs neapsūdz. Viņš jūs tur savās rokās. Jūs esat bijuši labākie vecāki, kādus Benjamīns varēja vēlēties. Jūs esat mīlējuši viņu ar katru savu sirdspukstu. Ļaujiet sev sērot, bet neļaujiet vainai nozagt jūsu mieru. Vaina ir meli, kas saka, ka jūs esat kontrolējuši neiespējamo. Jūs esat mīlējuši, un tas ir vienīgais, kam ir nozīme. Ļaujiet sev raudāt, bet raudiet kā tie, kam ir cerība. Jo mēs zinām, ka tas, kurš ir uzticīgs mazās lietās, ir atradis savu vietu lielajās lietās pie Dieva.

Izejot šodien no šīs lūgšanu vietas, necentieties atrisināt visu savu dzīvi uzreiz. Jēzus saka: 'Sēdies un aprēķini.' Bet mēs aprēķinām nevis savas spējas, bet Dieva žēlastību. Cik liela ir Viņa žēlastība? Tā ir bezgalīga. Tā sniedzas līdz pat Benjamīnam, līdz pat tai akai Vjetnamā, līdz pat katram jūsu sirdspukstam, kad jūs domājat par viņu. Izdariet šodien kaut ko mazu. Varbūt pasmaidiet kādam, kurš izskatās bēdīgs. Varbūt paskatieties debesīs un, ieraudzījuši lidmašīnu, paceliet acis augšup, pasmaidiet un atcerieties: mīlestība nekad nebeidzas. Tā tikai maina savu veidolu, kļūstot par tiltu starp zemi un debesīm. Dievs ir ar jums. Viņš tur jūs savās rokās šodien un mūžam. Āmen.