Piektdiena, trīsdesmit pirmā nedēļa pēc Vasarsvētkiem

Mēs bieži cenšamies dzīvi sakārtot kā nevainojamu algoritmu. Mēs meklējam loģiku, mēs būvējam sistēmas, mēs plānojam nākotni ar tādu pašu precizitāti, ar kādu Benjamīns Vo pētīja savus AWS mākoņrisinājumus vai sapņoja par savu 'con chim airlines'. Viņš bija zēns, kurš saprata, ka pasaule ir kā liels, sarežģīts tīkls, kurā katrs mezgls ir svarīgs. Viņa prāts bija kā spoža gaisma, kas izgaismoja ne tikai matemātikas uzdevumus, bet arī to, kā lietas darbojas – no lidmašīnu dzinēju jaudas līdz cilvēku sirdīm.

Šodienas evaņģēlijā Jēzus mums rāda ko citu. Viņš stāsta par pārvaldnieku, kurš attopas situācijā, kurā viņa ierastais 'maršruts' ir apstājies. Viņš vairs nevar būt pārvaldnieks. Viņš ir spiests apstāties un jautāt: 'Ko es darīšu?' Šis jautājums – 'ko es darīšu?' – ir tas pats jautājums, kas mūs visus vajā, kad dzīve pēkšņi mainās. Kad mēs stāvam pie tukšas lidostas skrejceļa, kad mēs vairs neredzam to lidmašīnu, kuru bijām gaidījuši.

Alan un Thao, dārgie vecāki, ir pagājuši četri mēneši. Es zinu, ka šis laiks ir bijis kā garš, tumšs tunelis. Ir rīti, kad klusums mājā ir tik smags, ka tas šķiet gandrīz taustāms. Un es zinu, ka tajā tukšumā, kurā jūs atrodaties, mēdz ielavīties tas indīgais, smagais akmens: 'Vai es varēju izdarīt vairāk? Vai es kaut ko palaidu garām? Vai es biju pietiekami uzmanīgs?' Ļaujiet man šodien, stāvot Kunga priekšā, ar vislielāko maigumu noņemt šo akmeni no jūsu sirdīm. Jūs neesat vainīgi. Benjamīna slimība nebija jūsu kļūda, nebija jūsu modrības trūkums. Dievs neapsūdz jūs. Dažreiz dzīvē notiek lietas, kas atrodas pilnīgi ārpus jebkādas cilvēka kontroles – tā ir vētra, pret kuras negaidītumu neviena vecāku mīlestība nevarēja būt par vairogu. Jūs esat mīlējuši Benjamīnu ar katru sava sirds pukstu. Dievs nav soģis, kas sēž un meklē jūsu kļūdas; Viņš ir Tēvs, kurš redz jūsu asaras un tur jūs savās rokās. Atbrīvojiet sevi no šīs vainas nastas. Jūs esat izdarījuši visu, ko cilvēks spēj.

Svētais Pāvils mums šodien saka: 'Mūsu pilsonība ir debesīs.' Tas nav tikai teoloģisks jēdziens. Tā ir realitāte, kurā tagad dzīvo Benjamīns. Viņš vairs nav piesaistīts šīs pasaules sistēmām, kuras viņš tik labi pārzināja. Viņš ir tajā 'namā', par kuru dzied psalms. Viņš ir atradis to vietu, kur mīlestība vairs netiek mērīta, bet ir pilnīga.

Atcerieties to brīdi, kad Benjamīns, vēl būdams zēns, piedāvāja saviem vecākiem visu savu krājkasīti, lai palīdzētu onkulim Viljamam, kad tas bija slims. Viņš to nekad nesasita, viņš to neiztukšoja, tas nebija vajadzīgs, jo palīdzība jau bija ceļā, bet pats šis piedāvājums – pilnīga, nesavtīga vēlme atdot visu, kas viņam piederēja – atklāj to gaismu, kāda plūda no viņa dvēseles. Tas nebija bērnišķīgs impulss; tas bija viņa būtības atspulgs. Viņš bija zēns, kurš saprata, ka mīlestība ir darbība, nevis vārdi. Viņš bija kā tas bērns, par kuru Jēzus saka: 'Tādiem pieder Debesu valstība.'

Ryan, dārgais zēn, es zinu, cik ļoti tev pietrūkst tava brāļa. Tu esi daļa no šī stāsta. Tu esi tas, kurš nes tālāk to prieku, ko jūs kopā dalījāt. Kad tu jūties viens, atceries, ka Ben tevi redz. Viņš ir tavs sargeņģelis, kurš priecājas par katru tavu soli, par katru tavu smaidu. Viņš nav prom uz visiem laikiem; viņš ir atradis to 'namu', kurā viņš var skatīties uz Kunga mīlestību bez jebkādām aizsegām.

Šodienas evaņģēlijā Jēzus slavē pārvaldnieku par viņa 'prātīgumu'. Bet ko nozīmē būt prātīgam 'gaismas bērniem'? Tas nozīmē saprast, ka mūsu patiesā bagātība nav mūsu plānos, bet mūsu mīlestībā. Tas nozīmē saprast, ka mēs esam aicināti uz Debesīm, nevis uz zemi. Mūsu 'pilsonība' ir tur, kur ir mūsu sirds. Un, ja mūsu sirds ir pie Benjamīna, tad mūsu sirds jau ir pie Dieva.

Jūs, kas šobrīd ciešat, kas nesat savu zaudējuma krustu, dzirdiet šo: Dievs jūs neapsūdz. Viņš jūs tur savās rokās. Jūs esat bijuši labākie vecāki, kādus Benjamīns varēja vēlēties. Ļaujiet sev sērot, bet neļaujiet vainai nozagt jūsu mieru. Vaina ir meli, kas saka, ka jūs esat kontrolējuši neiespējamo. Jūs esat mīlējuši, un tas ir vienīgais, kam ir nozīme.

Izejot šodien no šīs lūgšanu vietas, necentieties atrisināt visu savu dzīvi uzreiz. Jēzus saka: 'Sēdies un aprēķini.' Bet mēs aprēķinām nevis savas spējas, bet Dieva žēlastību. Cik liela ir Viņa žēlastība? Tā ir bezgalīga. Tā sniedzas līdz pat Benjamīnam, līdz pat tai akai Vjetnamā, kas nes viņa vārdu un dod dzīvības ūdeni citiem, līdz pat katram jūsu sirdspukstam, kad jūs domājat par viņu.

Izdariet šodien kaut ko mazu. Varbūt pasmaidiet kādam, kurš izskatās bēdīgs. Varbūt paskatieties debesīs un, ieraudzījuši lidmašīnu, paceliet acis augšup, pasmaidiet un atcerieties: mīlestība nekad nebeidzas. Tā tikai maina savu veidolu, kļūstot par tiltu starp zemi un debesīm. Dievs ir ar jums. Viņš tur jūs savās rokās šodien un mūžam. Āmen.