Visu svēto svinības

Iedomājieties stāvam kalna galā brīdī, kad rīta migla pamazām izklīst un saules stari skar visaugstākās virsotnes, padarot visu apkārtni spožu un skaidru. Tas ir kluss, gandrīz svēts brīdis dabā, kurš neprasa daudz vārdu, bet liek sirdij apstāties un sajust kaut ko lielāku par mums pašiem. Mēs visi dzīvē meklējam šo skaidrību, īpaši tad, kad mūsu dienas nes sev līdzi negaidītus krēslas mirkļus un jautājumus, uz kuriem uzreiz nav atbilžu.

Šodien, Visu svēto svinību dienā, Baznīca mums rāda nevis kādu tālu un neaizsniedzamu kalnu, bet gan neskaitāmu ļaužu pulku, ko neviens nevarēja saskaitīt – no visām ciltīm, tautām un valodām. Viņi stāv baltos tērpos debesu troņa priekšā un dzied slavas dziesmu Tam, kurš sēž uz troņa, un Jēram. Jānis savā atklāsmes grāmatā vaicā: „Kas ir šie tērptie baltās drānās, un no kurienes viņi nākuši?” Un atbilde ir tik vienkārša un dziļa: „Tie ir nākuši no lielām bēdām, un viņi mazgājuši savas drānas un darījuši tās baltas Jēra asinīs.” Balts tērps nav pūļu vai cilvēcisku nopelnu rezultāts; tas ir žēlastības dāvana, tas ir tīrības un mīlestības apliecinājums, ko Dievs dāvā tiem, kas Viņam uzticējušies.

Es domāju par mūsu dārgo Benjamīnu – par mūsu Benjaminu Vo, kurš tagad ir daļa no šī lielā debesu pulka. Viņš bija zēns, kura prāts ar neticamu vieglumu koda nākotnes tehnoloģijas, skatījās uz mākoņdatošanu un AWS sistēmām, un tomēr viņa sirds vienmēr palika neticami maiga un bērnišķīgi skaidra. Atcerieties to brīdi, kad viņš ar aizrautību un klusu, priecīgu gigināšanu runāja ar savu tēvu par savu sapņu aviokompāniju, kuru viņš vēlējās nosaukt par „con chim airlines”. Viņš raudzījās debesīs nevis ar bailēm, bet ar tādu neizmērojamu ziņokāri un prieku, it kā viņš jau priekšlaicīgi sajustu to plašumu un brīvību, kurā mēs visi reiz būsim vienoti. Viņš bija zēns, kurš savā sirds skaidrībā bija gatavs atdot visu, kas viņam piederēja – atcerieties, kā viņš savulaik piedāvāja atdot visu savu krājkasīti savam slimajam onkulim Viljamam. Viņš to nekad nesasita, tas nebija vajadzīgs, jo palīdzība jau bija ceļā, bet pats šis piedāvājums, šī nesavtīgā vēlme atdot visu savu mazo bagātību cita dēlam, atklāj to gaismu, kāda plūda no viņa dvēseles.

Un tomēr, pirms mēs ejam tālāk, mums ir jāapstājas un jāpasaka tas, kas ir jāpasaka skaidri, godīgi un ar visdziļāko cieņu. Alan un Thao, dārgie vecāki, ir pagājuši četri mēneši kopš tās dienas, kad Benjamīns devās mājās pie Dieva. Es zinu, cik smags ir šis ceļš. Ir rīti, kad klusums mājā ir pārāk smags, un ir vakari, kad tukšā vieta pie galda vai apavu pāris pie durvīm atver brūci no jauna. Jūs esat nesuši un joprojām nesat nastu, ko neviens vecāks nedrīkstētu nest. Un es zinu, ka tur, kur sāpes ir visdziļākās, klusi un nemanāmi mēdz ielavīties tas indīgais, smagais jautājums: „Vai es kaut ko palaidu garām? Vai es varēju izdarīt vairāk? Vai man vajadzēja pamanīt agrāk?”

Ļaujiet man šodien, stāvot Kunga priekšā un ar vislielāko garīgo maigumu, pilnībā noņemt šo akmeni no jūsu sirdīm. Jūs neesat vainīgi. Benjamīna slimība un aiziešana nebija jūsu kļūda, nebija jūsu modrības trūkums vai kāds nokavēts solis. Dievs neapsūdz jūs. Dažreiz pasaulē notiek lietas, kas atrodas pilnīgi ārpus jebkādas cilvēka kontroles, ārpus visiem medicīnas likumiem un aprēķiniem – tā ir nežēlīga vētra, pret kuras negaidītumu neviena vecāku mīlestība, rūpība vai piesardzība nevarēja būt par vairogu. Jūs esat mīlējuši Benjamīnu ar katru sava ķermeņa šūnu, ar katru kopīgo ceļojumu uz tālām zemēm, ar katru lidostas malu, kur kopā skatījāties debesīs. Dievs nav soģis, kas sēž un meklē jūsu kļūdas; Viņš ir Tēvs, kurš pats cieš kopā ar jums un tur jūsu asaras savā plaukstā. Atbrīvojiet sevi no šīs vainas nastas. Jūs esat izdarījuši visu, ko cilvēks spēj. Ļaujiet sev sērot, bet dariet to bez vainas apziņas, jo jūs savam dēlam esat bijuši vissvētākā dāvana.

Skats no evaņģēlija mūs ved uz kalnu, kur Jēzus apsēžas un māca savējos, sacīdami svētlaimes vārdus. „Svētīgi garā nabagi, jo viņu ir Debesu valstība. Svētīgi, kas bēdājas, jo viņi tiks iepriecināti.” Jēzus nesaka, ka nebūs asaru; Viņš saka, ka tās tiks slaucītas. Viņš nesaka, ka nebūs ilgu; Viņš saka, ka būs apsolījums un piepildījums.

Svētais Jānis savā vēstulē mums atgādina: „Mīļie, mēs tagad esam Dieva bērni, bet vēl nav atklājies, kas mēs būsim. Mēs zinām, ka tad, kad tas atklāsies, mēs būsim līdzīgi Viņam, jo mēs redzēsim Viņu tādu, kāds Viņš ir.” Benjamīns tagad redz Viņu vaigu vaigā. Viņš ir atbrīvots no jebkāda fiziskā smaguma un slimības. Viņš ir Debesu Banketā. Atcerieties to tēva sapni no tām klusajām naktīm, kur Benjamīns parādījās vesels, spēcīgs, zaļos shortos, un mierināja savu tēvu ar vārdiem, kas skan kā apsolījums: „Ba o, test nào con cũng qua hết... Con tự thở được bình thường mà.” Ba, viss ir kārtībā, es varu elpot. Tā nav tikai ilūzija; tā ir patiesība par viņa jauno dzīvi Dieva miera pilnajā valstībā. Viņš elpo brīvību un skatās uz jums ar to pašu mīļo, silto smaidu.

Ryan, dārgais zēn, tu sēdi šeit un zini, cik ļoti tev pietrūkst tava brāļa, tava labākā drauga. Tu atceries to brīdi, kad jūs abi smaidījāt kamerai ceļojumos vai stāvējāt blakus saulainā dienā. Ben tevi redz. Viņš nav prom uz visiem laikiem; viņš ir tavs sargeņģelis Debesīs, kurš priecājas par katru tavu soli, par katru tavu smaidu un lūdz par tevi. Esi stiprs saviem vecākiem un nes tālāk to prieku, ko jūs abi esat dalījuši.

Un ikvienam no jums, kas šobrīd klausās – ja jūs nesat savu klusu krustu, slimību, nogurumu vai zaudējumu tālu prom –, dzirdiet: Dievs jūs redz. Jūs neesat aizmirsti. Tāpat kā tā tīrā ūdens aka Cà Mau pilsētā Vjetnamā, kas uzcelta Benjamīna piemiņai, lai dotu dzīvības ūdeni izslāpušajiem un tuksnešainām vietām, tāpat arī Dieva žēlastība turpina plūst caur klusu mīlestību un mazajiem žēlsirdības darbiem, ko mēs darām viens otra labā.

Ko mēs šodien varam paņemt līdzi, kad iziesim pa šīm durvīm? Neesiet bargi pret sevi. Atlaidiet to smagumu un vainu, ko neesat pelnījuši nest. Izdariet šodien vienu mazu, klusu labu darbu kāda cita labā – bez trokšņa, vienkārši tāpēc, ka jūsu sirds, gluži kā Benjamīnam, ir radīta mīlestībai. Un, kad jūs šodien vai rīt redzēsiet debesīs lidojam lidmašīnu, paceliet acis augšup, pasmaidiet un atcerieties: mīlestība nekad nebeidzas. Dievs ir ar jums. Viņš tur jūs savās rokās šodien un mūžam. Āmen.