Svētais Kārlis Borromeo, bīskaps

Mēs bieži iedomājamies savu dzīvi kā rūpīgi izstrādātu arhitektūras plānu. Mēs liekam pamatus, mēs mērām attālumus, mēs rēķinām resursus – tieši tā, kā Jēzus šodienas evaņģēlijā runā par to cilvēku, kurš ceļ torni. Mēs gribam zināt, ka viss saderēs, ka viss būs drošībā, ka mūsu mīļie būs pasargāti un ka nākotne ir paredzama. Mēs būvējam savas ģimenes, savas karjeras, savus sapņus ar tādu pašu precizitāti, ar kādu Benjamīns Vo pētīja savus AWS mākoņrisinājumus vai plānoja savas 'con chim airlines' nākotnes maršrutus. Viņš bija zēns, kurš saprata sistēmas, kurš saprata loģiku, kurš ar savu spožo prātu redzēja pasauli kā milzīgu, aizraujošu inženiertehnisku brīnumu.

Bet tad dzīve ienes vēju, kuru mēs neesam plānojuši. Un mēs paliekam stāvot pie puspabeigta torņa, skatoties uz debesīm, kurās vairs nav mūsu lidmašīnas. Mēs jūtamies kā tas celtnieks, par kuru ļaudis varētu smieties: 'Viņš sāka būvēt, bet nespēja pabeigt.' Šī sajūta – ka kaut kas ir palicis nepabeigts, ka stāsts ir pārtrūcis vidū – ir tā smagākā nasta, ko cilvēka sirds var nest.

Alan un Thao, dārgie vecāki, es zinu, ka šis ir tas klusais, dedzinošais jautājums, kas jūs vajā naktīs, kad mājās ir pārāk kluss. Jūs domājat par to, kas varēja būt, par to, ko jūs vēlējāties dot, par to, ko jūs vēlējāties redzēt. Un es zinu, ka tajā tukšumā, kurā jūs atrodaties, mēdz ielavīties tas indīgais, smagais akmens: 'Vai es varēju izdarīt vairāk? Vai es kaut ko palaidu garām?' Ļaujiet man šodien, svētā Kārļa Borromeo piemiņas dienā – vīra, kurš pats zināja, ko nozīmē atdot visu Baznīcas un nabago labā –, ar vislielāko maigumu noņemt šo akmeni no jūsu sirdīm. Jūs neesat vainīgi. Benjamīna dzīve nebija nepabeigts projekts. Tā bija pilnīga mīlestības dāvana. Dievs neprasa no mums, lai mēs būtu visuvareni inženieri, kas spēj novērst jebkuru vētru. Viņš prasa tikai to, ko jūs esat darījuši – mīlēt līdz galam. Jūs neesat palaiduši garām neko. Jūs esat bijuši viņa pasaule, un viņš to zināja katrā savā smaidā, katrā savā gigināšanā, kad viņš runāja par saviem sapņiem.

Svētais Pāvils šodienas lasījumā mums saka: 'Darbojieties savas pestīšanas labā ar bailēm un drebēšanu, jo Dievs ir tas, kas jūsos darbojas.' Ievērojiet šo vārdu – 'Dievs ir tas, kas darbojas'. Tas nav mūsu spēks, kas uztur šo pasauli. Tas ir Dievs. Un kad mēs jūtamies kā tas ķēniņš, kurš dodas cīņā ar pārāk maziem spēkiem, mēs aizmirstam, ka mūsu 'spēki' nav mūsu pašu resursi. Mūsu spēks ir tas, ka mēs esam Dieva bērni.

Benjamīns to saprata. Viņa sirds bija neizmērojami plaša. Atcerieties to brīdi, kad viņš, vēl būdams zēns, piedāvāja atdot visu savu krājkasīti onkulim Viljamam. Viņš to nekad nesasita, viņš to neiztukšoja, tas nebija vajadzīgs, jo palīdzība jau bija ceļā, bet pats šis piedāvājums… tā bija viņa sirds būtība. Viņš bija gatavs atdot visu. Tas ir tas, ko Jēzus prasa evaņģēlijā – nevis naidu pret saviem mīļajiem, bet spēju mīlēt Dievu tik ļoti, ka mēs saprotam: viss, kas mums ir, ir dāvana. Benjamīns bija šī dāvana. Viņš bija gaismas stars, kas spīdēja 'krokainas un samaitātas paaudzes vidū', kā saka Pāvils. Viņš spīdēja savā ziņkārībā, savā loģikā, savā maigumā pret Ryan, savā smaidā, kad viņš skatījās uz lidmašīnām.

Ryan, dārgais zēn, es zinu, cik ļoti tev pietrūkst tava brāļa. Tu esi daļa no šī stāsta. Tu esi tas, kurš nes tālāk to prieku, ko jūs kopā dalījāt. Kad tu jūties viens, atceries, ka Ben tevi redz. Viņš ir tavs sargeņģelis, kurš tagad redz to 'skaistumu un Dieva mirdzumu', par ko psalmos dziedam. Viņš ir atradis to 'namu', kurā viņš var skatīties uz Kunga mīlestību bez jebkādām aizsegām.

Dažreiz mēs domājam, ka dzīvei ir jābūt garai, lai tā būtu pilnīga. Bet atcerieties: Jēzus dzīvoja tikai trīsdesmit trīs gadus. Viņa 'projekts' arī šķita nepabeigts, kad Viņš mira uz krusta. Bet tas bija pilnīgs, jo Viņš atdeva sevi visu. Benjamīns ir atdevis sevi visu. Viņš ir pilnīgs Dieva acīs. Viņš nav 'pazaudēts'. Viņš ir atradis savu vietu Debesu Banketā.

Jūs, kas šobrīd ciešat, kas nesat savu zaudējuma krustu, dzirdiet šo: Dievs jūs neapsūdz. Viņš jūs tur savās rokās. Jūs esat bijuši labākie vecāki, kādus Benjamīns varēja vēlēties. Jūs esat mīlējuši viņu ar katru savu sirdspukstu. Ļaujiet sev sērot, bet neļaujiet vainai nozagt jūsu mieru. Vaina ir meli, kas saka, ka jūs esat kontrolējuši neiespējamo. Jūs esat mīlējuši, un tas ir vienīgais, kam ir nozīme.

Izejot šodien no šīs lūgšanu vietas, necentieties atrisināt visu savu dzīvi uzreiz. Jēzus saka: 'Sēdies un aprēķini.' Bet mēs aprēķinām nevis savas spējas, bet Dieva žēlastību. Cik liela ir Viņa žēlastība? Tā ir bezgalīga. Tā sniedzas līdz pat Benjamīnam, līdz pat tai akai Vjetnamā, kas nes viņa vārdu un dod dzīvības ūdeni citiem, līdz pat katram jūsu sirdspukstam, kad jūs domājat par viņu.

Izdariet šodien kaut ko mazu. Varbūt pasmaidiet kādam, kurš izskatās bēdīgs. Varbūt paskatieties debesīs un, ieraudzījuši lidmašīnu, pasakiet: 'Paldies, Dievs, par Benjamīnu.' Tas ir jūsu 'tornis' – mīlestība, kas turpina būvēties, pat ja mēs to neredzam. Mīlestība nekad nebeidzas. Tā tikai maina savu vietu, un Benjamīns ir tajā vietā, kur mīlestība ir viss. Dievs ir ar jums. Viņš jūs nekad neatstās.