Sestdiena pēc trīsdesmit pirmās nedēļas laika gaitā

Mēs bieži cenšamies savu dzīvi sakārtot kā nevainojamu algoritmu. Mēs meklējam loģiku, mēs būvējam sistēmas, mēs plānojam nākotni ar tādu pašu precizitāti, ar kādu Benjamīns Vo pētīja savus AWS mākoņrisinājumus vai sapņoja par savu 'con chim airlines'. Viņš bija zēns, kurš saprata, ka pasaule ir kā liels, sarežģīts tīkls, kurā katrs mezgls ir svarīgs. Viņa prāts bija kā spoža gaisma, kas izgaismoja ne tikai matemātikas uzdevumus, bet arī to, kā lietas darbojas – no lidmašīnu dzinēju jaudas līdz cilvēku sirdīm. Viņš bija zēns, kura sirds un prāts darbojās vienotā ritmā, vienmēr meklējot, kā uzbūvēt kaut ko labāku, kaut ko lielāku, kaut ko, kas paliktu pāri.

Šodienas evaņģēlijā Jēzus mums piedāvā pavisam citu mērauklu. Viņš runā par 'uzticību mazās lietās'. Mēs esam pieraduši domāt, ka lielums ir atrodams lielos projektos, lielās summās, lielos sasniegumos. Bet Jēzus saka: 'Kas ir uzticīgs mazās lietās, tas ir uzticīgs arī lielās.' Tas ir aicinājums mums visiem, kas šodien stāvam šajā klusumā, meklējot atbildes uz jautājumiem, uz kuriem atbilžu nav. Mēs esam zaudējuši kaut ko milzīgu – mēs esam zaudējuši Benjamīnu. Un šķiet, ka viss, kas mums palicis, ir tikai 'mazās lietas': fotogrāfija, kurā viņš smaidot pozē pie veikala letes, brilles uz galvas, mazliet nekaunīgs, bet tik dzīvespriecīgs grimasē; vai atmiņa par to, kā viņš ar Ryan sēdēja lidmašīnas kabīnes maketā, turot stūri ar tādu nopietnību, it kā viņi patiešām gatavotos pacelties pretī debesīm.

Alan un Thao, dārgie vecāki, ir pagājuši četri mēneši. Es zinu, ka šis laiks ir bijis kā garš, tumšs tunelis. Ir rīti, kad klusums mājā ir tik smags, ka tas šķiet gandrīz taustāms. Un es zinu, ka tajā tukšumā, kurā jūs atrodaties, mēdz ielavīties tas indīgais, smagais akmens: 'Vai es varēju izdarīt vairāk? Vai es kaut ko palaidu garām? Vai es biju pietiekami uzmanīgs?' Ļaujiet man šodien, stāvot Kunga priekšā, ar vislielāko maigumu noņemt šo akmeni no jūsu sirdīm. Jūs neesat vainīgi. Benjamīna slimība nebija jūsu kļūda, nebija jūsu modrības trūkums. Dievs neapsūdz jūs. Dažreiz dzīvē notiek lietas, kas atrodas pilnīgi ārpus jebkādas cilvēka kontroles – tā ir vētra, pret kuras negaidītumu neviena vecāku mīlestība nevarēja būt par vairogu. Jūs esat mīlējuši Benjamīnu ar katru sava sirds pukstu. Dievs nav soģis, kas sēž un meklē jūsu kļūdas; Viņš ir Tēvs, kurš redz jūsu asaras un tur jūs savās rokās. Atbrīvojiet sevi no šīs vainas nastas. Jūs esat izdarījuši visu, ko cilvēks spēj.

Svētais Pāvils mums šodien saka: 'Esmu iemācījies būt apmierināts ar to, kas man ir.' Viņš runā par spēku, ko dod Kristus. 'Es visu spēju tanī, kas mani dara stipru.' Tas nav aicinājums uz stoicismu vai nejūtīgumu. Tas ir aicinājums uz paļāvību. Pāvils zina, ko nozīmē gan pārpilnība, gan trūkums. Viņš zina, ko nozīmē zaudēt visu, lai iegūtu Kristu. Jūs esat zaudējuši savu dēlu, savu 'con chim airlines' kapteini, savu mīļo Ben. Un tomēr, tajā pašā laikā, jūs esat aicināti atrast to pašu spēku, par kuru runā Pāvils. Tas nav spēks, kas izdzēš sāpes. Tas ir spēks, kas ļauj nest šīs sāpes kopā ar Jēzu.

Atcerieties to brīdi, kad Benjamīns, vēl būdams zēns, piedāvāja saviem vecākiem visu savu krājkasīti, lai palīdzētu onkulim Viljamam, kad tas bija slims. Viņš to nekad nesasita, viņš to neiztukšoja, tas nebija vajadzīgs, jo palīdzība jau bija ceļā, bet pats šis piedāvājums – pilnīga, nesavtīga vēlme atdot visu, kas viņam piederēja – atklāj to gaismu, kāda plūda no viņa dvēseles. Tas nebija bērnišķīgs impulss; tas bija viņa būtības atspulgs. Viņš bija zēns, kurš saprata, ka mīlestība ir darbība, nevis vārdi. Viņš bija kā tas bērns, par kuru Jēzus saka: 'Tādiem pieder Debesu valstība.'

Ryan, dārgais zēn, es zinu, cik ļoti tev pietrūkst tava brāļa. Tu esi daļa no šī stāsta. Tu esi tas, kurš nes tālāk to prieku, ko jūs kopā dalījāt. Kad tu jūties viens, atceries, ka Ben tevi redz. Viņš ir tavs sargeņģelis, kurš priecājas par katru tavu soli, par katru tavu smaidu. Viņš nav prom uz visiem laikiem; viņš ir atradis to 'namu', kurā viņš var skatīties uz Kunga mīlestību bez jebkādām aizsegām. Viņš ir tajā vietā, kur lidmašīnas lido bez dzinējiem, kur mākoņdatošana ir tikai Dieva mīlestības atspulgs. Viņš ir mājās.

Jēzus šodien saka: 'Jūs nevarat kalpot Dievam un mantai.' Mēs bieži domājam, ka manta ir tikai nauda. Bet manta ir arī mūsu plāni, mūsu cerības par nākotni, mūsu vajadzība pēc kontroles. Kad mēs zaudējam to, kas mums ir dārgākais, mēs saprotam, ka viss, kas mums ir, pieder Dievam. Benjamīns bija dāvana. Viņš nebija mūsu īpašums. Viņš bija Dieva bērns, kuru Viņš uz laiku uzticēja jums. Un tas, ka viņš tagad ir atpakaļ pie Tēva, nenozīmē, ka viņš ir aizgājis. Viņš ir kļuvis par daļu no tā 'svētā aromāta', par kuru Pāvils runā. Viņa mīlestība, viņa smaids, viņa labā sirds – tas viss turpina dzīvot. Tā aka Vjetnamā, kas nes viņa vārdu un dod dzīvības ūdeni izslāpušajiem, ir tikai viens piemērs tam, kā viņa mīlestība turpina plūst caur šo pasauli. Tā ir 'nesavtīga bagātība', par kuru runā Jēzus.

Jūs, kas šobrīd ciešat, kas nesat savu zaudējuma krustu, dzirdiet šo: Dievs jūs neapsūdz. Viņš jūs tur savās rokās. Jūs esat bijuši labākie vecāki, kādus Benjamīns varēja vēlēties. Jūs esat mīlējuši viņu ar katru savu sirdspukstu. Ļaujiet sev sērot, bet neļaujiet vainai nozagt jūsu mieru. Vaina ir meli, kas saka, ka jūs esat kontrolējuši neiespējamo. Jūs esat mīlējuši, un tas ir vienīgais, kam ir nozīme. Ļaujiet sev raudāt, bet raudiet kā tie, kam ir cerība. Jo mēs zinām, ka tas, kurš ir uzticīgs mazās lietās, ir atradis savu vietu lielajās lietās pie Dieva.

Izejot šodien no šīs lūgšanu vietas, necentieties atrisināt visu savu dzīvi uzreiz. Jēzus saka: 'Sēdies un aprēķini.' Bet mēs aprēķinām nevis savas spējas, bet Dieva žēlastību. Cik liela ir Viņa žēlastība? Tā ir bezgalīga. Tā sniedzas līdz pat Benjamīnam, līdz pat tai akai Vjetnamā, līdz pat katram jūsu sirdspukstam, kad jūs domājat par viņu. Izdariet šodien kaut ko mazu. Varbūt pasmaidiet kādam, kurš izskatās bēdīgs. Varbūt paskatieties debesīs un, ieraudzījuši lidmašīnu, paceliet acis augšup, pasmaidiet un atcerieties: mīlestība nekad nebeidzas. Tā tikai maina savu veidolu, kļūstot par tiltu starp zemi un debesīm. Dievs ir ar jums. Viņš tur jūs savās rokās šodien un mūžam. Āmen.