Svētais Jozafāts, bīskaps un moceklis

Mēs bieži savu dzīvi mēģinām iekārtot kā rūpīgi izplānotu lidojumu. Mēs pārbaudām instrumentus, mēs rēķinām vēja ātrumu, mēs cenšamies paredzēt katru turbulenci, lai mūsu mīļie būtu drošībā. Mēs gribam ticēt, ka, ja vien mēs būsim pietiekami modri, mēs spēsim pasargāt tos, kurus mīlam, no jebkādas vētras. Benjamīns Vo bija zēns, kurš saprata šo lidmašīnu pasauli ne tikai ar prātu, bet ar sirdi. Viņš bija kā pilots, kurš ar aizrautību vēroja debesis, vienmēr gatavs jaunam atklājumam, jaunam sapnim par savu 'con chim airlines'. Viņš zināja, ka katrai detaļai, katrai skrūvei ir nozīme, lai 'putns' varētu pacelties. Viņš meklēja kārtību un loģiku, un šajā meklējumā viņš atrada skaistumu, kas sniedzās pāri tikai tehniskiem datiem.

Taču šodienas evaņģēlijs mums atgādina ko citu. Kad farizeji jautā Jēzum, kad nāks Dieva valstība, Viņš neatbild ar ģeogrāfiskām koordinātām vai kalendāra datumiem. Viņš saka: 'Dieva valstība ir jūsu vidū.' Tā nav novērojama kā zibens, kas iepriekš pieteikts. Tā ir šeit, bieži vien tur, kur mēs to vismazāk gaidām – klusumā, sirdī, mīlestībā, kas paliek pāri, kad viss cits šķiet zudis. Jēzus brīdina: 'Nebūs tā, ka sacīs: lūk, šeit, vai lūk, tur.' Mēs bieži skrienam, meklēdami atbildes, meklēdami mierinājumu ārpusē, bet Dievs mūs aicina apstāties un ieraudzīt Viņa klātbūtni tieši tajā vietā, kur mēs stāvam.

Alan un Thao, dārgie vecāki, ir pagājuši četri mēneši kopš tās dienas, kad Benjamīns devās mājās pie Tēva. Es zinu, ka šis laiks ir bijis kā garš, tumšs ceļojums caur mākoņiem. Ir brīži, kad klusums mājās ir tik smags, ka tas šķiet gandrīz taustāms. Un es zinu, ka tajā tukšumā, atceroties Benjamīna smaidu, viņa aizrautību par lidmašīnām un to, kā viņš ar tik lielu nopietnību un mīlestību plānoja savu nākotni, mēdz ielavīties tas klusais, smagais jautājums: 'Vai es varēju ko mainīt? Vai es kaut ko palaidu garām?'

Ļaujiet man šodien, stāvot Kunga priekšā, ar vislielāko maigumu noņemt šo akmeni no jūsu sirdīm. Jūs neesat vainīgi. Benjamīna slimība nebija jūsu kļūda, nebija jūsu modrības trūkums. Dievs neraksta jūsu dzīvē apsūdzības rakstus. Dažreiz dzīvē notiek vētras, kas atrodas pilnīgi ārpus jebkādas cilvēka kontroles – tā ir slimība, pret kuru neviena vecāku mīlestība, neviens apskāviens un neviena modrība nevarēja būt par vairogu. Jūs esat mīlējuši Benjamīnu ar pilnu savas sirds spēku. Dievs nav soģis, kas sēž un meklē jūsu kļūdas; Viņš ir Tēvs, kurš redz katru jūsu asaru un tur Benjamīnu savās rokās, bet jūs – savā sirdī. Atbrīvojiet sevi no šīs nepatiesās vainas nastas. Jūs esat bijuši viņam viss. Viņš nebija tikai jūsu dēls; viņš bija jūsu mīlestības atspulgs, un šī mīlestība nekur nav pazudusi.

Apustulis Pāvils savā vēstulē Filemonam raksta par Onesimu: 'Es viņu sūtu atpakaļ... ne vairs kā vergu, bet vairāk nekā vergu, kā mīļu brāli.' Pāvils lūdz Filemonu uzņemt viņu tā, it kā tas būtu viņš pats. Tas ir mīlestības likums – redzēt otru nevis caur to, ko viņš mums 'dod', bet caur to, kas viņš ir Dieva priekšā. Benjamīns bija tieši tāds – zēns, kurš, neskatoties uz savu trauslumu, vienmēr domāja par citiem. Atcerieties to brīdi, kad viņš, vēl būdams zēns, piedāvāja saviem vecākiem visu savu krājkasīti, lai palīdzētu onkulim Viljamam, kad tas cīnījās ar slimību. Viņš to nekad nesasita, viņš to neiztukšoja – tas nebija vajadzīgs, jo palīdzība jau bija ceļā. Bet pats šis piedāvājums, šī bērnišķīgā, pilnīgā gatavība atdot visu bez vilcināšanās, atklāj to, kāds viņš bija patiesībā. Viņš bija zēns, kura dvēsele bija gaiša un nesavtīga. Viņš bija kā tas tīrs ūdens avots, kas tagad, viņa vārdā, plūst caur aku Vjetnamā, nesot slāpstošajiem dzīvības ūdeni, kamēr viņš pats tagad dzer no Tēva mūžīgā avota.

Ryan, dārgais zēn, es zinu, cik ļoti tev pietrūkst tava brāļa. Tu esi gājis caur šo laiku ar tik lielu izturību. Kad tu skaties debesīs un redzi lidmašīnu lidojam augstu mākoņos, vai kad tu atceries tās reizes, kad jūs kopā smējāties, zini, ka Ben nav tālu. Viņš ir tavs sargeņģelis. Viņš redz tevi ar smaidu, tādu pašu smaidu, kādu viņš dāvināja pasaulei. Neaizmirsti smieties, neaizmirsti dzīvot un mīlēt, jo tā ir lielākā dāvana, ko tu vari dot savam brālim un saviem vecākiem. Tu esi daļa no viņa mantojuma, tu esi daļa no tā mīlestības stāsta, kas nekad nebeidzas.

Jēzus saka: 'Pirmkārt, Viņam daudz jācieš un šī paaudze Viņu noraidīs.' Tas ir ceļš, ko gāja Kristus – caur ciešanām uz godību. Tas ir ceļš, ko gāja arī svētais Jozafāts, kuru mēs šodien pieminam. Viņš atdeva savu dzīvību par vienotību, par patiesību. Arī Benjamīna dzīve, lai arī īsa, bija pilnīga. Viņš mūs iemācīja mīlēt bez aprēķiniem. Viņš mūs iemācīja saskatīt skaisto pat vissarežģītākajās lietās.

Jūs, kas šobrīd klausāties šos vārdus – mammas, tēti, brāļi un māsas, un bērni, kuri paši nes savu kluso sāpju nastu – saklausiet šo šodien. Dievs jūs nepamet vienus. Dieva valstība nav kaut kur tālu, tā ir jūsu vidū, jūsu atmiņās, jūsu asarās, jūsu spējā turpināt mīlēt. Benjamīna stāsts nav noslēdzies ar kapu; tas ir tikai sācies mūžībā. Viņš tagad ir tur, kur vairs nav slimības, kur vairs nav asaru, kur viņa prāts un viņa maigā sirds ir pilnībā atraduši savu mājvietu Dieva gaismā.

Atcerieties, ka Dievs neprasa no jums būt stipriem visu laiku. Viņš prasa tikai to, lai jūs nāktu pie Viņa ar savu sāpi. Viņš ir tas, kurš dziedina, Viņš ir tas, kurš mierina. Viņa žēlastība ir kā tas 'Well of Love' – tā aka Vjetnamā, kas nes Benjamīna vārdu un dod dzīvības ūdeni izslāpušajiem. Tā ir zīme, ka viņa mīlestība turpina plūst caur šo pasauli, dziedinot citus, kamēr viņš pats tagad dzer no Tēva mūžīgā avota. Jūsu sāpes ir patiesas, bet tās nav pēdējais vārds. Pēdējais vārds ir mīlestība, kas ir stiprāka par nāvi.

Izejot no šīs lūgšanu vietas, necenšaties nest visu pasauli uz saviem pleciem šodien. Izdariet tikai vienu mazu lietu. Varbūt šodien, kad ieraudzīsiet debesīs lidojam lidmašīnu, vai kad sajutīsiet rudenīgu vēja brāzmu, paceliet acis uz augšu, pasmaidiet caur asarām un klusi sakiet: 'Paldies, Kungs, par Benjamīnu.' Un ļaujiet Dieva mieram, kas ir augstāks par visu saprašanu, pasargāt jūsu sirdis un prātus Kristus Jēzū šodien, rīt un mūžīgi. Āmen.